Country Living redaktori izvēlas katru piedāvāto produktu. Ja jūs pērkat no saites, mēs, iespējams, nopelnīsim komisiju. Vairāk par mums.
25. decembris ir tepat aiz stūra, un jūs bez šaubām esat vēlējuši “Priecīgus Ziemassvētkus” ikvienam no sava pārtikas veikala kasiera līdz draugiem un ģimenes locekļiem. Jūs, iespējams, arī esat parakstījis frāzi visās savās Ziemassvētku kartītes šogad - galu galā, tas ir pats galvenais Ziemassvētku vēlējums ASV!
Bet vai jūs kādreiz esat apstājies domāt, no kurienes patiesībā nāk frāze “Priecīgus Ziemassvētkus”? Galu galā lielākajā daļā citu svētku dienu mēs izmantojam vārdu "laimīgs". Pasaulē, kur “Priecīgas Lieldienas” un “Daudz laimes dzimšanas dienā” ir norma, šī “Priecīgo Ziemassvētku” “priecīgo” sastāvdaļa ir unikāla - maigi izsakoties.
Neviens nav pilnīgi pārliecināts par atbildi, taču ir vairākas interesantas teorijas.
Getty attēli
Pagaidiet. Vai kāds sakiet "Priecīgus Ziemassvētkus"?
Jā! Iesācējiem ir svarīgi atzīmēt, ka “Happy Christmas” nav pilnībā izbalējis - Anglijā to joprojām plaši izmanto. Tiek uzskatīts, ka tas notiek tāpēc, ka "laimīgs" ieguva augstākas klases pieskaņu nekā "jautrs", kas bija saistīts ar zemāko klašu izturību. Karaliskā ģimene kā vēlamo apsveikumu pieņēma “Priecīgus Ziemassvētkus”, un citi to pieņēma. (Faktiski katru gadu karaliene Elizabete saviem pilsoņiem turpina novēlēt priecīgus Ziemassvētkus, nevis priecīgus.)
Bet “Priecīgus Ziemassvētkus” izmanto vismaz kopš 1534. gada - tik daudz atklāj bīskapa Džona Fišera datēta vēstule Henrija VIII galvenajam ministram Tomasam Kromvelam. Angļu karols "Mēs vēlam jums priecīgus Ziemassvētkus", kas tika ieviests 1500. gados, arī izmanto populāro frāzi.
Getty attēli
Tad kad "Priecīgi Ziemassvētki" kļuva par "Priecīgus Ziemassvētkus"?
Vēsturnieki uzskata, ka tā varētu būt vienkārša gramatikas stunda. "Laimīgs" ir vārds, kas apraksta iekšēju emocionālu stāvokli, savukārt "priecīgs" drīzāk raksturo uzvedības aprakstu - kaut ko aktīvu un varbūt pat drausmīgu. Apsveriet, piemēram, brīvdomīgo rīcību “jautra darīšana” pret stāvokli vienkārši “būt laimīgam”.
Tā kā abi vārdi laika gaitā attīstījās un mainīja nozīmi, 18. un 19. gadsimtā cilvēki lēnām pārstāja lietot "jautrs" kā savu individuālo vārdu. Tas iestrēdzis tādās izplatītās frāzēs kā "jo vairāk, jo jautrāk", kā arī tādās lietās kā Ziemassvētku dziesmas un stāsti, lielā mērā pateicoties Čārlza Dikensa ietekmei. Viktorijas laika Ziemassvētki tika definēti daudzos šodienas laikos Ziemassvētku tradīcijas.
Nav brīnums, ka tagad, dzirdot “Priecīgus Ziemassvētkus”, mēs dzirdam kaut ko sentimentālu. Pat pats vārds “jautrs” tagad liek domāt par 25. decembri.